Lai arī saka: būt vecam nav nekāda prieka – psihologi ir pārliecināti, ka ikviens spējīgs pierādīt pretējo. Tikai jāpalūkojas uz pavisam ierastām lietā no cita skatpunkta.
Ko tur piebilst – ilgi dzīvot patiešām ir labi, bet vēl labāk – ilgi un labi dzīvot. Lai tā tiešām būtu pilnvērtīga un laimīga dzīve, nevis nožēlojama eksistēšana. Turklāt tas ir daudz vienkāršāk, nekā daudziem pirmajā mirklī šķiet. Lai tā notiktu, jākļūst, kā saka, “pašam par savas dzīves noteicēju”.
Ieskatam interesants vēsturisks fakts. Neilgi pirms savas astoņdesmitās dzimšanas dienas slavenais franču filozofs Voltērs teicis: “Jums šķiet, ka vecumam nav lielas vērtības? Paraugieties apkārt. Un jūs ieraudzīsiet, ka citas, brīnišķīgākas dzīves – nav.” Un vai zināt, kāpēc? Tāpēc, ka gados veciem cilvēkiem ir lielas priekšrocības, ko viņiem dāvā uzkrātā pieredze: saprātība, pacietība, mīlestība un prasme saprast apkārtējo cilvēku rīcību, spēja salīdzināt, izvērtēt, augstāk novērtēt draudzību.
Lai vecumdienas būtu patiesi laimīgas, visas šīs priekšrocības jāliek lietā. Arī – lai pārvērtētu savu attieksmi pret apkārt notiekošo, kas ir pavisam vienkārši.
Šodien un katru nākamo dienu!
* Jāiemācās gūt maksimālu prieku tieši šodien, proti, katru dienu. Kamēr cilvēks ir spēkpilns, strādā, īstenot vēlmes nereti traucē aizņemtība, dažādi neatliekami darbi un pienākumi. Viņam neatliek laika kaut ko izlasīt, noskatīties, ar kādu satikties, kaut kur aiziet vai aizbraukt. Tāpēc visu, ko gribētos, viņš atliek uz vēlāku laiku. Nu, kad pienācis pensijas vecums, ir pienācis arī šis “vēlākais” laiks, kad var sākt visas atliktās vēlmes īstenot. Protams, ne uzreiz, ne vienā dienā, bet pakāpeniski citu pēc citas.
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!